Tiem, kas nelasa manu tviteri, vai tiem, kam vajadzīgas detaļas, lai simts reizes nebūtu jāraksta.
Svētdien es slēpoju Sauleskalnā. Pareizāk sakot, mēģināju. Gandrīz uzreiz es “pamežģīju” kāju un nokritu ar stiprām sāpēm. Pēc tam, kad piecēlos, sāpes vairs nebija tik stipras, bet kāja ceļgalā staigāja no vienas puses uz otru, salokoties kā sērkociņš, kad mēģināju uz tās uzkāpt.
Aizkliboju līdz lejai, nodevu ekipējumu, padzēru tēju. Domāju, ka tas ir izmežģījums vai kaut kas tamlīdzīgs. Kad atgriezāmies Daugavpilī, devāmies uz centrālo slimnīcu. Tur uztaisīja rentgenu, uzstādīja sākotnējo diagnozi “saites plīsums” un mani hospitalizēja, uzlika langeti (tā ir fiksācija, kaut kas līdzīgs pus-ģipsim). Es nogulēju slimnīcā divas dienas, kuru laikā ārsts man paziņoja sekojošo.
Man ir sarauta ceļgala mediālā saite. Ar lielu varbūtību, arī krusteniskā. Pirmo viņi var salabot, otro – nē, to dara tikai Rīgā. Lai uzstādītu precīzu diagnozi, nepieciešama MRT (magnētiskā rezonanse). Pie mums to varēs uztaisīt tikai pēc nedēļas, jo ir rinda.
Ārsts ieteica braukt uz Rīgu, kur uzreiz varēs uztaisīt MRT un operāciju abām saitēm, ja abas ir bojātas. Ieteica divas klīnikas – www.ljmc.lv un www.tos.lv Ar nelielām pūlēm mēs Rīgā vienojāmies, lai mani pieņemtu ārsts TOS, piektdien pulksten 4. Ārsts nodarbojas ar sporta medicīnu, tāpēc mans gadījums viņam nav nekāds brīnums.
Situāciju nedaudz sarežģī tas, ka operāciju nedrīkst vilkt garumā, 2 nedēļu laikā tā ir jāuztaisa. Tikai mediālās saites sašūšanas operācija Daugavpilī maksā saprātīgu naudu. Taču abu saišu labošanas operācija Rīgā vien maksā no 600 līdz 1500 latiem, plus vēl blakus izdevumi (reiziniet ar 2, lai iegūtu dolārus). Nauda man, ar daļēju vecāku palīdzību, par laimi, ir. 1500, protams, ir augšējā robeža, tik daudz arī var atrast, bet jābūt pārliecinātam, ka tas ir nepieciešams. Apdrošināšanas man nav, es to nopirkšu, bet labums no tās būs tikai pēc kāda laika, operāciju tā neapmaksās.
Pašreizējās izredzes: pat ja ir sarautas abas saites, pēc operācijas staigāt es varēšu jebkurā gadījumā. Aktīvi nodarboties ar sportu – visticamāk, bet daudz kas ir atkarīgs no veiksmes un operācijas. Krustenisko saiti nesašuj, bet gan aizstāj ar mākslīgo, kas ne vienmēr ir labi, bet, ja plīsums ir pilnīgs, citu variantu nav.
Pagaidām precīza diagnoze nav zināma, tāpēc panikot ir pāragri. Ārstēšanās un rehabilitācijas periods aizņems vismaz 3-4 mēnešus. Pilnīga ceļgala funkciju atjaunošanās, ja tāda notiks – 6-9 mēneši. Rehabilitācija nebūs viegla un būs sāpīga, tam es morāli jau daļēji esmu gatavs. Brauciens uz Islandi man saprotamu iemeslu dēļ atceļas.
Fiziski es jūtos normāli, neskaitot to, ka dažreiz kāja iesāpas, bet gulēt naktī vai sēdēt ir neērti, viegli ir tikai gulēt, bet apnīk, un viss notirpst.
Morāli jūtos dažādi. No vienas puses, priekšā pagaidām ir neziņa un ilgs atveseļošanās periods, no otras – ir lielas izredzes, ka es izārstēšos tiktāl, ka varēšu atkal piekopt aktīvu dzīvesveidu, iet uz sporta zāli un braukt ar riteni, bez kā es vispār savu dzīvi nespēju iedomāties. Pieņēmu lēmumu, ka ar visbīstamākajiem sporta veidiem vairs nenodarbošos. Es taču agrāk biju domājis arī par lēkšanu ar izpletni un klinšu kāpšanu. Velosipēdu pagaidām par ļoti bīstamu neuzskatu.
Kad es atkal sākšu strādāt, pagaidām pateikt ir grūti. Sēdēt pie kompja man ir ļoti neērti, bet šobrīd arī bīstami. Piedevām, sēdēt visu dienu pie kompja, kad nav pat iespējas iziet ārā, nemaz nerunājot par sporta zāli, man ir ļoti grūti. Jebkurā gadījumā, pāris nedēļas pēc operācijas šo jautājumu varēs apdomāt no jauna.
Cenšos domāt par saviem virtuālajiem un reālajiem paziņām, kuri reizēm atrodas vēl sarežģītākās situācijās nekā es šobrīd, bet nekrīt izmisumā. Paldies, ka kalpojat par paraugu.
Turpmākie jaunumi būs tviterī, un no turienes arī nokopēsies uz šejieni, cerams. Sīkāka infa - tikai tad, kad tikšu pie kompja pēc vizītes pie ārsta piektdien, kas varētu būt ne tik drīz. Jautājumus varat uzdot šeit, lai man nebūtu daudzas reizes jāatbild: tomēr ir grūti drukāt, un arī runāt vienu un to pašu nogurdina.